roliball
TAICZI TSUAŅ
lielās robežas dūre vai bezgalīgi vērstais Spēks
Taiczi cuaņ prakses īpatnība ir atteikšanās izmantot rupju muskuļu spēku, tā vietā izmantojot īpašus iekšējos centienus „Neicziņ”. Šo centienu radīšanai nepieciešama atslābināšanās un ideālas pozas, kurās skelets ir nevainojami „sakārtots”, bet muskuļi un cīpslas veicina vienmērīgu „Ci” pārvietošanos pa tiem. Lēnās kustības, kas ir raksturīgas Taiczi cuaņ, palīdz sasniegt augstāko visu ķermeņa daļu kustību koordināciju: augšā un lejā, pa labi un pa kreisi. Pakāpeniski kļūst iespējams sasaistīt šķiet cits citam pretējas prasības: integritāte un pašdisciplīna no vienas puses, un mobilitāte un atbrīvotība, no otras. Attīstītākos prakses etapos akcents tiek likts uz nepārtrauktu „brīvo domu” virzību – tad ārēji nepārtraukto kustību izpausme ir iekšējo Brīvo domu nepārtrauktības atvasinājums. Šis Taiczi prakses aspekts ir tuvs daosu – budisma meditācijas formām „vienā punktā – virzītās apziņas koncentrācija”.
Taiczi cuaņ – unikāla māksla. Katru rītu jebkurā parkā jebkurā Ķīnas pilsētā var redzēt simtiem cilvēku, kas veic virkni graciozu plūstošu kustību. Tā ir „Taiczi” māksla, kuru godā par vienas no senākās pasaules kultūras senāko nacionālo tradīciju. Tas, kas sākotnēji tika radīts kā cīņas māksla, tagad ir kļuvis par augstvērtīgu ķermeņa un gara trenēšanas sistēmu, ar kuru nodarbojās jebkura vecuma cilvēki.
Taiczi–cuaņ – iekšēja māksla spēka kāpināšanai. Tulkojumā no ķīniešu valodas, prakses nosaukums tulkojas kā „Lielās robežas dūre” un „bezgalīgi vērstais Spēks”. Jēdziens „tai czi” sevī ietver plašas visas ķīniešu kosmoloģijas zināšanas un pamatus – Tai Czi (taiji)Lielā Robeža, Ļan I ( liang yi) Divi Sākumi, Si Sjan (si xiang) Četras Formas, U Sin ( wu xing) Pieci Elementi, Ba Gua (bagua) Astoņas Trigrammas, kā arī zināšanas par mēness fāzēm, pārmaiņām un sezonāliem cikliem. Trigrammas un heksagrammas izciliem Taiczi – cuaņ meistariem bija praktiski, reāli enerģētiskie modeļi, kuru izmaiņas viņi saprata un mācēja novērot sevī un Visumā.
No tās parādīšanās pirmsākumiem Ķīnas kalnos un līdz tā pārvērtās par fiziskās meditācijas formu, taiczi cuaņ
jau sen pierādīja, ka ir kļuvusi par sabiedrības tradīciju, no XXI gs. tā sevi pierādīja kā ļoti praktisku un noderīgu
dzīves instrumentu. Iemācoties pāris vienkāršas pozīcijas un regulāri tās pildot 20 minūtes dienā, praktikants
var integrēt šo senās Ķīnas sistēmu savā ikdienas dzīvē un no tās iegūt daudzpusīgu labumu: fizisko, psiholoģisko,
emocionālo un, galu galā, garīgo.
Neskaitāmas leģendas Taiczi cuaņ izveidošanu piedēvē slavenajam daosu savrupniekam Čžanam Saņfenam,
kas dzīvoja Sun dinastijas laikā no 1127-1279g. Udanas kalnos.
Uzskata, ka tieši viņš apvienoja cīņas tehniku ar praktisko neidaņ. Kāda leģenda stāsta par to, ka reiz sapnī
Čžanam Saņfenam parādījās mītiskais ziemeļu valdnieks Sjuaņ U – noslēpumainais kareivis ( daosu dievība). Viņš nodemonstrēja savu cīņas mākslu un to iemācīja Čžanam. Der pieminēt, ka tajā laikā Čžans Saņfens bija jau pieredzējis meistars un viegli spēja mācīties miegā.
